पद्ममातपसंतप्तं परिक्लिष्टमिवोत्पलम्। काञ्चनं रजसा ध्वस्तं क्लिष्टं चन्द्रमिवाम्बुदैः॥ मुखं ते प्रेक्ष्य मां शोको दहत्यग्निरिवाश्रयम्। भृशं मनसि वैदेहि व्यसनारणिसम्भवः॥
padmamātapasaṃtaptaṃ parikliṣṭamivotpalam| kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ|| mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivāśrayam| bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ||
English Meaning
O Vaidehi, beholding your face like to a lotus heated under the sun, or a lily that has been crushed, or like to gold covered with dust, or the moon enveloped by clouds, grief begot of this vortex of disaster that is in my mind, fiercely burns me, as fire consume a structure.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)