इत्येवमुक्ता जटिला चीरकृष्णाजिनाम्बरा। अनुज्ञाता तु रामेण हुत्वाऽऽत्मानं हुताशने ॥ ज्वलत्पावकसंकाशा स्वर्गमेव जगाम ह। दिव्याभरणसंयुक्ता दिव्यमाल्यानुलेपना ॥ दिव्याम्बरधरा तत्र बभूव प्रियदर्शना। विराजयन्ती तं देशं विद्युत्सौदामनी यथा॥
ityevamuktā jaṭilā cīrakṛṣṇājināmbarā| anujñātā tu rāmeṇa hutvā''tmānaṃ hutāśane || jvalatpāvakasaṃkāśā svargameva jagāma ha| divyābharaṇasaṃyuktā divyamālyānulepanā || divyāmbaradharā tatra babhūva priyadarśanā| virājayantī taṃ deśaṃ vidyutsaudāmanī yathā||
English Meaning
Being thus addressed and ordered by Rāma, Savarī, wearing matted locks, rags and the skin of an antelope, surrendered herself to fire and rose high up in the welkin like to blazing fire. Adorned with celestial ornaments, wreathed with celestial garlands, sprinkled with sandal-paste and wearing celestial cloth she appeared of exquisite grace and lighted up the quarters like to lightning.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)