इति विलपति राघवे तु दीने वनमुपगम्य तया विना सुकेश्या। भयविकलमुखस्तु लक्ष्मणोऽपि व्यथितमना भृशमातुरो बभूव ॥
iti vilapati rāghave tu dīne vanamupagamya tayā vinā sukeśyā| bhayavikalamukhastu lakṣmaṇo'pi vyathitamanā bhṛśamāturo babhūva ||
English Meaning
Rāma bewailing thus, being overwhelmed with grief on account of his separation from Sītā having a head of fine hair, Laksmana became of pale countenance and was greatly distressed at heart.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)