अनासादयमानं तं सीतां शोकपरायणम्॥ पङ्कमासाद्य विपुलं सीदन्तमिव कुञ्जरम्। लक्ष्मणो राममत्यर्थमुवाच हितकाम्यया॥
anāsādayamānaṃ taṃ sītāṃ śokaparāyaṇam|| paṅkamāsādya vipulaṃ sīdantamiva kuñjaram| lakṣmaṇo rāmamatyarthamuvāca hitakāmyayā||
English Meaning
Being sunk in grief on Sītā's account he became worn out like to an elephant fallen in mud.' Thereat for his well being, Laksmana spoke to him.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)