नाददानं शरान् घोरान् विमुञ्चन्तं महाबलम्।७।। न कार्मुकं विकर्षन्तं रामं पश्यामि संयुगे। हन्यमानं तु तत्सैन्यं पश्यामि शरवृष्टिभिः॥ इन्द्रेणेवोत्तमं सस्यमाहतं त्वश्मवृष्टिभिः। रक्षसां भीमवीर्याणां सहस्राणि चतुर्दश॥ निहतानि शरैस्तीक्ष्णैस्तेनैकेन पदातिना। अर्धाधिकमुहूर्तेन खरश्च सहदूषणः॥ ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः॥ एका कथंचित्मुक्ताहं परिभूय महात्मना । स्त्रीवधं शङ्कमानेन रामेण विदितात्मना॥ भ्राता चास्य महातेजा गुणतस्तुल्यविक्रमः।
nādadānaṃ śarān ghorān vimuñcantaṃ mahābalam|7|| na kārmukaṃ vikarṣantaṃ rāmaṃ paśyāmi saṃyuge| hanyamānaṃ tu tatsainyaṃ paśyāmi śaravṛṣṭibhiḥ|| indreṇevottamaṃ sasyamāhataṃ tvaśmavṛṣṭibhiḥ| rakṣasāṃ bhīmavīryāṇāṃ sahasrāṇi caturdaśa|| nihatāni śaraistīkṣṇaistenaikena padātinā| ardhādhikamuhūrtena kharaśca sahadūṣaṇaḥ|| ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ|| ekā kathaṃcitmuktāhaṃ paribhūya mahātmanā | strīvadhaṃ śaṅkamānena rāmeṇa viditātmanā|| bhrātā cāsya mahātejā guṇatastulyavikramaḥ|
English Meaning
I do not see in the field, Rāma drawing his bow: I only see the host being slaughtered by a shower of shafts. And as Indra destroys (a field of) goodly crops, by pouring down hail stones, fourteen thousand Räksasas of dreadful prowess, as well as Khara and Duşaņa were in a little over a moment slain with sharp shafts by Rāma alone fighting on foot. And he had reassured the saints, and after having been deformed, I alone from fear of slaying a woman, have been let off by the high-souled Rāma knowing self.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)