ते चार्ता दण्डकारण्ये मुनयः संशितव्रताः। मां सीते स्वयमागम्य शरण्यं शरणं गताः॥ वसन्त कालकाले वने मूलफलाशनाः। न लभन्ते सुखं भीरु राक्षसैः क्रूरकर्मभिः॥
te cārtā daṇḍakāraṇye munayaḥ saṃśitavratāḥ| māṃ sīte svayamāgamya śaraṇyaṃ śaraṇaṃ gatāḥ|| vasanta kālakāle vane mūlaphalāśanāḥ| na labhante sukhaṃ bhīru rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ||
English Meaning
O Sītā, those ascetics of severe vows that are beset with perils in Dandaka, having personally come to me, who am their refuge, have sought protection at my hands.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)